Tāpat kā no Gogoļa mēteļa izcēlās krievu literatūra, no Daugavpils izcēlās visa Latvijas ČGK. Un no kāda šineļa izcēlās eksperts un daugavpilietis Aleksandrs Barbakadze?
No bērnības pagalmā, jaukta ar iedzeršanu. Es iemācījos tekoši lasīt piecu gadu vecumā un “apriju”, īsti nesaprotot, visu mājas bibliotēku ar visiem savāktajiem darbiem. Tajos laikos labām grāmatām bija obligāti “pareizie” autori, piemēram, Marietta Šaginjana. Tie bija arī plauktā, un es arī tos izlasīju. Tad viņš uzņēmās apkārtnes bērnu bibliotēku. Es paņēmu piecas grāmatas un pēc trim dienām atnesu tās atpakaļ. Bibliotekāre man neticēja un ielika eksāmenu par izlasīto. Pēc tam es kļuvu, kā tagad teiktu, VIP klients: viņi man iedeva Dimā, Velsu un pat BVL no slepenajām noliktavām. Pagalmā uzzināju par dzīvi tās darviniskajās izpausmēs. Ar savu izskatu un uzvārdu man tik bieži atgādināja, ka es atšķiros no visiem pārējiem, ka kļuvu citādāks nekā visi pārējie. Es iemācījos dzīvot pēc noteikumiem, streikot pirmais un ieguvu tiesības pateikt “nē”. Žurnāla “Apkārt pasaulei” arhīvā no bibliotēkas izlasīju “Mušu pavēlnieku”, visa mūsu pagalma bandas hierarhiskā aina kļuva skaidrāka un iemācījos to izmantot. Pagalma priekšnieks Isajs, kurš bija atgriezies no nepilngadīgo kolonijas, pamāja ar roku, un es eksistēju šajā puišu bandā kaut kādā īpašā amatā. Un grāmatās es ceļoju pa laikiem un kontinentiem. Tas viss kopā radīja kolosālu brīvības sajūtu. Tāpēc, ja kaut kas mētelī īpaši izceļas, tad tā ir brīvības sajūta.
